-Iesim pastaigāties?
-Nē!
-Uzvelc cepuri.
-Nē!
-Ēdīsi putru?
-Nē!
NĒ, NĒ, NĒ!
Dažreiz šķiet, ka bērns nemaz nemāk citus vārdus. Vai jums šādas situācijas ir pazīstamas?
Kāds ir šādas izturēšanās iemesls?
Bērni, tāpat kā pieaugušie, vēlas būt savas dzīves noteicēji. Viņi vēlas paši izlemt, ko darīt. Viņiem ir garlaicīgi pieņemt un darīt pastāvīgus rīkojumus un pavēles. Un tas patiesībā ir brīnišķīgi! Šāda kvalitāte viņiem pieaugušo dzīvē lieti noderēs.
Lasi arī: Aptaujāju draugus un sapratu, kāpēc man ar 4 bērniem visam pietiek laika, kamēr viņi pat nevar iedzert tēju
Tāpēc, lūk, jums padoms no peieredzējušas mammas
Es vienkārši apgriežu situāciju un saku pretējo:
-Mēs dosimies pie vecmāmiņas un ģerbismies, bet tu gan neģērbies. Nē, nē, es tev nedošu drēbes, ej tāpat!
-Cepuri gan nevelc! Dod es to paņemšu, tikai neuzvelc!
-Putru neēd. Tikai mēs ēdīsim!
Galvenais šo paņēmienu nevajag izmantot ļaunprātīgi un ne pārāk bieži. Vislabāk, ja to izmantosiet situācijās, kad patiešām ir liela steiga vai krīze un bērns negrib sadarboties. Pamēģiniet, bet visu ar mēru!